Nesen ar draugiem sarunājām, ka vasarā brauksim tripā pa Latvijas mežiem. Vārds, pa vārdam un sapratu, ka esmu vienīgais kurš nav vakcinējies pret ērču encefalītu. Cik biju dzirdējis, ir ļoti stingri jāizvērtē kaut kādi termiņi, ar vienu šprici vien nepietiek. Tā kā man pašreiz ir vairāk brīva laikam, nolēmu neatlikt potēšanos uz pavasari/vasaru. Internetā izmeklējos krustu šķeršām un vēl pēc paziņu ieteikumiem sazinājos ar Vakcinācijas Centru.

Pats Vakcinācijas Centrs atrodas Bruņinieku ielā 20 un jau nakamajā dienā devos saņemt pirmo poti. Jau pa telefonu darbiniece mani bija informējusi par vēlamo ierašanās laiku, tā kā rindā nebija jāgaida. Laipna māsiņa, ar ko jau biju runājis pa telefonu, sagaidīja mani kā jau gaidītu ciemiņu instruktēja par to, cik reizes un kā man jāveic vakcinēšanās, uzslavēja par to, ka esmu izvēlējies vispiemērotāko laiku, kad vakcinēties pret ērcēm. Es tiku ievadīts arī datu bāzē, kas, kā norādija māsiņa, kalpos kā atgādinātājs, lai neaizmirstu par nākamo poti. Tas, protams, ir ļoti noderīgi, jo spriežot pēc savas slimības vēstures – ne to vien es jau esmu aizmirsis. Bet tā nu runājoties ar māsiņu viena brīdī konstatēju, ka esmu jau uzrotījis piedurkni, dabūjis poti un tieku laipni pavadīts.

Vispār interesants piedzīvojums, par medicīnas darbiniekiem ir radies mazliet cits priekšstats. Pēc dažiem mēnešiem jāiet uz otro poti. Un pēc tam jau droši var uz mežu!